Vīnogas

Vīnogu cienītāji dod priekšroku mieloties ne tikai ar garšīgām, bet arī ar lielām, lielām ogām. Viena no šķirnēm, kas atbilst šiem kritērijiem, ir bulgāru šķirne Velika. Diemžēl to ir grūti audzēt skarbos klimatiskajos apstākļos, to nav viegli kopt pat centrālajos reģionos, bet dienvidu reģionos tā ir viena no cienījamām rūpniecisko vīnogu šķirnēm.

Vīnogas stāda tālu ne tikai dienvidos, un tas skaisti aug pat vidējā joslā un pat uz ziemeļiem. Tomēr šai kultūrai nepieciešama pastāvīga aprūpe, tostarp profilaktiska izsmidzināšana no kaitēkļiem un slimībām. Un pirmais šāds pasākums parasti notiek agrā pavasarī, tūlīt pēc vīnogulāju atbrīvošanas no ziemas patversmes.

Vīnogu kopšana jaunajā sezonā sākas ar pareizu vīnogulāju ieguvi no ziemas patversmes. Veicot kultūraugu vēsā temperatūrā un salnās ziemās, tas ir neatņemams dārznieka rituāls. Vīnogu atvēršana tiek veikta, ņemot vērā augošā reģiona klimatiskos rādītājus. Tātad, ar ko sākt, kā izvairīties no kļūdām, kādā secībā atvērt vīnogas, izmantojot konkrētu patversmes iespēju.

Čārlijs ir viena no pašmāju selekcijas diezgan jaunajām vīnogu šķirnēm. Lai gan tas vēl nav pilnībā izpētīts, audzētāji atzīmē tā augsto ziemcietību, labu ražu, nepretenciozu aprūpi un spēju augt dažādos klimatiskajos apstākļos. Tas ir vienlīdz piemērots gan svaigai lietošanai, gan vīndarībā, kur viņi veiksmīgi iegūst produktus, kas salīdzināmi ar vīnogām no slavenās Cabernet Sauvignon šķirnes.

Vīnogas ir viena no visbiežāk sastopamajām kultūrām uz planētas. Dienvidu valstīs augs ir audzēts kopš senatnes, taču tas spēj augt un nest augļus arī ziemeļu platuma grādos. Vīnogas diezgan veiksmīgi audzē Skotijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijas centrālajā daļā. Pat Ļeņingradas apgabalā entuziastiski dārznieki “pieradina” vīnogulāju.