Vīnogas
Vīnogu šķirņu zinātni, ampelogrāfiju radīja grieķi. Līdz ar romiešu iekarotājiem galli un vācieši pievienojās vīndarības un vīnkopības kultūrai. Romieši paplašināja šīs ogas audzēšanas robežas. Bet viņi diez vai gaidīja, ka vīnogu šķirnes un hibrīdi attīstīs teritorijas ar tādu klimatu, kādā viņi nekad iepriekš nebija sapņojuši par vīnkopību. Šādas paplašināšanās piemērs ir Pārveidošanās vīnogas, kuru ķekaru lielums un raža aizrauj dārznieku iztēli.
Parasts pircējs novērtē vīnogas par lielām saldām ogām, izvēloties purpura, rozā vai dzeltenas vīnogas, kas viņiem patīk. Un šķirnes nosaukums neatkarīgi no tā tiek ticībā ņemts no pārdevēja lūpām. Dārznieks, pirmkārt, pievērš uzmanību daudzveidībai - kultūras pievilcīgāko īpašību iemiesojumam. Viena no vīnogu šķirnēm, kas lieliski piemērota iesācējiem, ir Augustīns.
Dārznieki, kas vairākus gadus nodarbojas ar vīnogām, zina par tādu slavenu selekcionāru amatieru kā Viktors Nikolajevičs Krainovs. Viņi zina un audzē viņa radītās hibrīdās formas. Uz zemes gabaliem ir apmetušās daudzas tā saukto Krainova trīs šķirnes: Viktors, Novočerkaskas gadadiena un Preobraženija. Savulaik NiZina kļuva par leģendu. Šis talantīgais radītājs radīja arī Bogatyanovsky vīnogas. Un jums patiešām ir jābūt ļoti izsmalcinātam vīnkopim, lai atrastu trūkumus šajā hibrīdā formā. Ļoti nenozīmīgi, taču tie tomēr ir, tos augot, var viegli pielāgot.
Starp daudzajām vīnogu šķirnēm ir ļoti pieprasītas tās, kuras nogatavojas rekordaugstā laikā un ir paredzētas svaigam patēriņam. Un, lai gan pēdējos gados šādu šķirņu skaits nepārtraukti pieaug, daudzas populāras, jau sen zināmas šķirnes neiziet no modes un tām uzticas. Viena no tām ir bulgāru vīnogas Pleven.
